Kādas ir Tavas smaidīgās domas?

Domas.. smaidīgas. Tādas, kas liekas nereālas, amizantas.. rīta rasas trakulības, nakts zālē gulēšana, mākoņu pētīšana un zvēru atrašana tajos. Krāsas pa visu seju, ķermeni.. vīrieša krekla nēsāšana pa māju un gleznojot, nakts peldes upē, skriešana un krišana spēlējoties ar suni.. tējas smarža.. kaķa ņaudiens, grāmata saulainā dienā ēnā, skriešana pa kupenām, sniega vizuļu vērošana naktī, sniega pūšana no plaukstas, šūpošanās mājās, meža skaņu klausīšanās, skaistie rīti pamostoties ar mūziku.. un vēl un vēl un vēl..

Dzer tēju ar iedomu draugu.

Kā ir, staigāt svešās kurpēs, pa svešām ielām?
Vai domas koncentrējas uz to pašu? Vai lietas seko lietām?
Tavs pēdas nospiedums sniegā nepaliek svešs? Vai ja ieliksi savu kāju, atpazīsi?

Ej pa iemītām takām, domā izdomātas domas. Seko pēdām, zolēm, prātiem, domām.

Apsēdies kupenā uz plēves.. iedzer tēju no cauras krūzes, iedzer tēju no izdomātas krūzes ar izdomātu tēju. Apsēdies un sēdi, domā, dari, lai citi smej...
Tu vari. Tu ej un dari. Tepat ir Tavas domas, Tavas cerības, Tavs gals un sākums. Nekas jau nemainās, pasaule riņķo, cilvēki iet, neatskatās. Tikai Tu sēdi kupenā, dzer iedomātu tēju ar iedomātu draugu blakus. Tikai Tu jūties vientuļš, kad apkārt skrienošas pēdas. Tikai Tu dzer tēju ar iedomāju draugu kupenā, lai cik smieklīgi apkārtējiem tas liktos, lai kā viņi vēlētos tevi izolēt no sabiedrības.. viņiem neizdosies, jo Tu ar savu iedomu draugu jau to esi izdarījis. Tu jau esi izolējies.
Un man prieks. Savdabīgs, egoistisks prieks, par Tavu tēju, Tavu draugu un Tavu pēdu, kura ir viena, bez citu zolēm..
http://www.youtube.com/watch?v=Enx_vSDVeRg&feature=PlayList&p=1D1186CEA24FB14D&playnext=1&playnext_from=PL&index=6

Diena bez dienas - šodiena.

Šokolāde un domas maisās pa galvu.
Šonakt aizdomājos, par rītiem un vakariem, lietām un cilvēkiem.

neMIEGApele.

Uuu... uu-uuu... eeu, pele... uu.. miega pele... eeiii..

Nav.
Jau atkal ne ziņas, ne minas no miega peles.
Tējaskrūzes tukšojas viena pēc otras un nekā.
Pele! EU, beidz ballēties! Man taču jāsāk arī gulēt! Cik ta var?!
...pele...uu.

Eh.
Ja nu kāds pamana manu miega peli, padodiet ziņu, es viņu ļoti gaidu!

x

Tāda piedrāzta sajūta.
Alkas pēc sajūtām, kuras neliek nokaunēties, alkas pēc domām, kuras piepildās.
Tagad ir tikai skriešana. Riņķo, riņķo un atduries turpat.
Mazliet stulbuma, degradācijas un pārlieku lielas alkas pēc tuvības.

Cik laika cilvēkam vajag, lai kļūtu antisociāls?
Jūtu tavu smaržu uz plaukstām un vēdera.

naktenī :)

Labsvakars!
Ir nu tā, kā ir. Ārā laiks slapjš, no ziemas ne miņas, bet vai es vispār gribu ziemu? ;D
Man šķiet ka nē.

Skolas skates min uz papēžiem, galīgi nelāgi. Tā redz ir, ka uz skolu pusgadu negrib iet, bet nu, kā saka, pa šiem 3 gadiem ir bijis arī trakāk, un vēl jau tikai pusgads, tas nekas, ka šogad jābeidz skola ;D

God put a smile upon your face - coldplay - stīgu kvarteta izpildījumā, vakara ņamma pie tējas! :)

Lietus.

...ierintināties Tavās rokās, apskaut tavu ķermeni un klausīties kā tu elpo.
Lūkojos uz taviem koptajiem roku pirkstiem un atceros nakti, kā tavi pirksti slīdēja pār manu ķermeni, šie paši, skaistie, perfektie pirksti, šīs pašas skaistās rokas, kuras spēj būt maigas un spēcīgas vienlaicīgi.
Savādi, es tevi pat nepazīstu, bet vērojot, tavu roku kustības ikdienišķos darbos, tu liecies tik tuvs un pazīstams.


Ārā līst.
Lietuslāses ritmiski sitas pa palodzi, un tavi sirdspuksti šo rimtu papildina.

Cieņa.

Man šķiet, dzīvojot, veidojot ģimeni abu cilvēku starpā ir jābūt cieņai.
Nav cieņas, nav miera, nav saskaņas, nav laimes.

Ir nepatīkami vērot, kā vecāku starpā savstarpējā cieņa zūd ik pa minūti.. un kas vainīgs?
Jā, kas vainīgs?
Kopā nodzīvotie gadi? Apnikums? Vai arī kļūda jaunībā, jo viņi viens otram ir vienīgais partneris visas dzīves laikā?

Neuzskatu, ka padomju laika potētā ideja, ka ja jau reiz saej kopā, pavadi kopā 3gadus, viss, jāprecas, jāgādā bērns un jāpavada visu mūžu kopā. Kas tad no tā izriet?
Tas, kas ir tagad? Burkšķēšana vienam uz otru, patstāvīga neampierinātība ar otra cilvēka rīcību...

Vakarnakt domāju, vai es spētu ko mainīt?
Vai spētu viņiem iestāstīt, kas ir abpusēja cieņa?
Un man rodas aizdomas, ka nē, nekas nesanāks... Viņi ir iemācījušies un pieraduši viens otram darīt pāri.

Un muļķīgākais tas, ka lielā mērā viņu attiecības liek man domāt, "labāk nekādas laulības, nekā šādas" .
Daudzi teiks, tu takš jauna, neko nesaproti no attiecībām un ģimenes dzīves.. Jā, protams, es to neesmu izbaudījusi, tomēr es redzu, kas notiek.. Es redzu, kas notiek manā ģimenē...

Recycle Bin

Mēs esam staigājošas miskastes.
Ikdienu mēs ēdam vistas un to olas, kuras, iespējams, bijušas ar sapuvušiem kakliem vai trim galvām.
Mēs dzeram pienu, no govīm, kuras ēd maltus kaulus, un pat zivis tiek barotas ar maltiem kauliem un piemaisījumiem.
Nekas vairs nav tīrs, viss ir samaitāts, viss kaitē.

Tieši tapēc man patīk, ka man ir lauki, kur es pati un mani vecāki iestādam gurķus, tomātus, kartupeļus un visu iespējamo zaļbarību... Tu zini, ka cūkgaļa, ko tu ēd ir nākusi no veselīga rukšķa un ka viņš ir audzis laimīgs, ēdot zāli un kartupeļus, kuri ir auguši tīrā zemītē un pieniņš ir nācis no gotiņas, kura vasarās dzīvojas saulītē, nevis iespundēta metāla kastē.

Šodien nolēmu - nē gaļai, nē nakteņiem, kas ir kartupeļi, nē cukuram pie tējas vai kafijas. Turpmāk centīšos sevi saudzēt, vismaz vasaras laikā, kad man ir iespēja ēst pilnvērtīgi un tīri.
Labu apetīti - uzgrauž zemeni.