otrdiena, 2010. gada 6. aprīlis

Mans nedēļas pārskats. :)


Lai arī ir pirmdiena, mana nedēļa beidzās tik šodien. 
Nekas diži daudz nav sadarīts, staigāju pētīju Rīgu, cepu banānus un biju laukos. 
Neliels ieskats: 

Tā notika banānu cepšana. Recepte pavisam vienkārša, iegriežam banānu, saliekam iekšā tumšo šokolādi un krāsnī iekšā!
pic


Līdz paliek šādi (melni) : 
Un tad saldējumu klāt un kārums nepajokam! Dikti salds!
pic


Piecu stundu garais gājiens pa Rīgas ielām. 
Lija lietus, smidzināja, bet tas bija brīdis, kad pa īstam izjutu pavasari.
pic


Sasmējos par zeķēm, kuras man nopirka mamma. 
Viņai ašās idejas, protams, paldies mammu! :D
pic
pic

pic


Un liela,slapja deguna.
pic


Aizbraucu uz pagalmu, kur pavadīju visu bērnību. Saskumu, jo tad, kad es vēl smilškastēs rakos, tad tur vēl bija daudz bērnu, nevis tikai pensionāri, bezdarbnieki un dzērāji.
pic


Kaut kā tā :) 

svētdiena, 2010. gada 4. aprīlis

Rīgas ielās sabozušies zvirbuļi klīst.

Rīgas ielas lietainā dienā ir tukšas. 
Rīgas ielas lietainā dienā ir skaistas. 

pic


Cilvēki, Rīgas ielās lietainā dienā, ir sabozušies kā zvirbuļi. 
Cilvēkus, Rīgas ielās lietainā dienā, atkausē smaids. 
pic


Smaids, Rīgas ielās lietainā dienā, ir reta parādība. 
Smaids, Rīgas ielās lietainā dienā, rada smaidu.
pic


Šodien biju staigāties. 
Viena ar "Mona De Bo" mūziku ausīs. Gāju un smaidīju, par to, kā līst, kā cilvēki steidzas, kā bērni lec peļķēs.
Kārtoju savu pasauli smaidot. Kārtoju savu pasauli gūstot smaidu no garāmgājējiem, kuri samulsuši smaidīja pretīm. 
No garāmgājējiem, kuri nekautrējās pienākt un pateikt paldies par smaidu, kurš ienesis sauli viņa dienā. 
Tikai smaids, nebija prieka smaids. Tas bija un ir tāds, kad ir iestājies apjukums, raudāt, kliegt..nē, smaidīt.
pic

pic