Rīgas ielās sabozušies zvirbuļi klīst.

Rīgas ielas lietainā dienā ir tukšas. 
Rīgas ielas lietainā dienā ir skaistas. 

Cilvēki, Rīgas ielās lietainā dienā, ir sabozušies kā zvirbuļi. 
Cilvēkus, Rīgas ielās lietainā dienā, atkausē smaids. 

Smaids, Rīgas ielās lietainā dienā, ir reta parādība. 
Smaids, Rīgas ielās lietainā dienā, rada smaidu.

Šodien biju staigāties. 
Viena ar "Mona De Bo" mūziku ausīs. Gāju un smaidīju, par to, kā līst, kā cilvēki steidzas, kā bērni lec peļķēs.
Kārtoju savu pasauli smaidot. Kārtoju savu pasauli gūstot smaidu no garāmgājējiem, kuri samulsuši smaidīja pretīm. 
No garāmgājējiem, kuri nekautrējās pienākt un pateikt paldies par smaidu, kurš ienesis sauli viņa dienā. 
Tikai smaids, nebija prieka smaids. Tas bija un ir tāds, kad ir iestājies apjukums, raudāt, kliegt..nē, smaidīt.