Kā ir, staigāt svešās kurpēs, pa svešām ielām?
Vai domas koncentrējas uz to pašu? Vai lietas seko lietām?
Tavs pēdas nospiedums sniegā nepaliek svešs? Vai ja ieliksi savu kāju, atpazīsi?
Ej pa iemītām takām, domā izdomātas domas. Seko pēdām, zolēm, prātiem, domām.
Apsēdies kupenā uz plēves.. iedzer tēju no cauras krūzes, iedzer tēju no izdomātas krūzes ar izdomātu tēju. Apsēdies un sēdi, domā, dari, lai citi smej...
Tu vari. Tu ej un dari. Tepat ir Tavas domas, Tavas cerības, Tavs gals un sākums. Nekas jau nemainās, pasaule riņķo, cilvēki iet, neatskatās. Tikai Tu sēdi kupenā, dzer iedomātu tēju ar iedomātu draugu blakus. Tikai Tu jūties vientuļš, kad apkārt skrienošas pēdas. Tikai Tu dzer tēju ar iedomāju draugu kupenā, lai cik smieklīgi apkārtējiem tas liktos, lai kā viņi vēlētos tevi izolēt no sabiedrības.. viņiem neizdosies, jo Tu ar savu iedomu draugu jau to esi izdarījis. Tu jau esi izolējies.
Un man prieks. Savdabīgs, egoistisks prieks, par Tavu tēju, Tavu draugu un Tavu pēdu, kura ir viena, bez citu zolēm..
http://www.youtube.com/watch?v=Enx_vSDVeRg&feature=PlayList&p=1D1186CEA24FB14D&playnext=1&playnext_from=PL&index=6
Es gribētu būt vai nu Tavs iedomu draugs, vai vismaz tēja ;)
AtbildētDzēstIedomu drauga loma būtu pateicīgāka, kā tējas..
AtbildētDzēst