Ziema vispār ir trakoti skaists gadalaiks, tieši tad, kad ir tās lielās, baltās pūkas. :))
Un pastaigas, nevar jau nemaz nosēdēt mājās, ja ārā snieg, jo tā vien kārojās skriet ārā un ķert uz deguna sniegpūkas.
Un kā Tev pašam?
piektdiena, 2010. gada 3. decembris
es tev uzdošu un tu uzdosi man? (giggle) labi, kā patīk skaistais vakara sniegs kas sniga un vai vispār sniga? kā pūkas. (sun) patīk mierīgās vakara pastaigas ziemā? (:
pirmdiena, 2010. gada 29. novembris
Sarkans.
Šonakt manu ķermeni klās sarkanā guaša krāsa.
Lai aizmirstu, lai izprastu un lai sajustu.
Brāļa sajūtas maldīgās domas par skaistumu.
Viņa sēž istabas vidū ar sarkanu krāsas bundžiņu rokās, otu, kuras sari ir maigi.
Viņas rokas sniedzas pēc krāsas un viņa top sarkana.
Tu vislabāk redzi, ka viņas normālums slēpjas.
Un tikpat sarkana viņa sēž uz grīdas un sārtums zūd, tas izzūd ar katru mehānismu viņas galvā un sajūtās.
Atklātība ir laba lieta, bet tas nestrādā, ja vēlmes ir vienas, bet sajūtas citas.
I love M.J.
Offtopics, bet augstprātība augsta.
Tajā pašā laikā Vonnegūta citēšana sāk šķist kā zaimi.
Cilvēks ir un paliek kā sū*s, kurš nav spējīgs būt normāls, un zini, man smaids par to, jo neesot normāls sociumā, Tu uzreiz esi un paliec egoists. Un lai jau! Jā, iedomība, šādā gadījumā, ir mans vārds, prieks iepazīties.
Tajā pašā laikā, egoisma sajūta pārdesmit cilvēku vidū ir nospiedoša.
Mindfuck Tu teiksi?
Ne mazāks kā man pašai.
Katrs solis mijās ar mindfuck vārda visdziļākajā būtībā, katrs satiktais cilvēks ir mindfuck, jo lai kā Tu censtos otru saprast, Tu paliksi mindfuck stadijā, jo mēs visi esam cilvēki.
Zini, Tu man tīc, nē nejau tu, bet gan Tu.
Nīče ir cilvēks, bet sarkastisks preteklis, tieši tāds, kurā ir vērts ieklausīties.
Pārsteidzošie, mērķus nenesošie secinājumi, piedod, ikviens no mums ir tikai cilvēks.
Atklātība rada antisociumu, tieši tāpat kā grāmatas, ja Tu lasi Tu nekam nederi.
Izlasi mani, spēj?
sestdiena, 2010. gada 20. novembris
šitās dienas esi patriotiņš?
Nē. Nemaz i ne, patiesībā, man dikti nepatīk uzspēlētā patriotisma sajūta visos!
Mīlu savu zemīti katru dienu. Jā.
sestdiena, 2010. gada 13. novembris
piektdiena, 2010. gada 12. novembris
trešdiena, 2010. gada 27. oktobris
Zaļā tēja
Svaigi pļautas zāles smarža, kura savijas ar svaigo piparmētru smaržu.
Balta tējas krūze, kurā piparmētru lapiņas peld un izkrāso ūdeni.
Debesis, kurās mākoņi spēlē spēles ar saules stariem.
Kails ķermenis, kurš pieskaroties zāles stiebriem izjūt kņudinājumu un kairinājumu.
Balta papīra lapa, roka, ota un krāsa. Zaļa.
Triepiens pēc triepiena un lapa piepildās ar sulīgi zaļiem toņiem.
Triepiens pēc triepiena un sajūtas kļūst spilgtas, kā uzzīmētas.
Pirksti zaļi, nevis noķēpāti, bet gan izsalkuši pēc krāsas, pēc sajūtām..pirksts krāsas traukā - sajūtas biedējoši patīkamas.
Domas traucas nenosakāmā ātrumā, sajūtu burzma - laime, skumjas, bailes, tomēr tas viss patīkami.
Paldies Tev.
http://www.youtube.com/watch?v=oHTFmJk7fH0
Abonēt:
Ziņas (Atom)