Viena no manām mīļākajām nodarbēm ir gulēt uz grīdas un spēlēties ar ēnām.. Elpot, skatīties kā kustās vēdera līnijas.. kā roku pirksti savelkas neatkarīgi no manis.. kā kustās plaukstas, kā ēnas nereāli pārvērš ķermeni, kustības, kā viņas saplūst un izveido nepārspējamus tēlus.. bet tie tēli, tie ir tādi, kas domā! Tie tēli ir tādi, kuri ļauj sajust smaržu! Tie ir tik reāli un nereāli vienlaicīgi.. tie ir kontrolējami, drīzāk gan pārraujami/pātraucami, bet tie nekad neatkārtojas, ikreiz cita smarža, cita doma un cita pasaule.
Man pietrūkst ēnu spēles.. jaunnedēļ pirkums, stāvlampa ēnām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru